Rūpnieciskās keramikas augstās cietības un trausluma dēļ tradicionālās apstrādes metodes ir ārkārtīgi sarežģītas, un tām ir nepieciešami specializēti procesi:
1. Formēšanas tehnoloģija
Sausā presēšana: piemērota vienkāršām{0}}formas daļām, zemas izmaksas, bet ierobežota precizitāte.
Iesmidzināšanas formēšana: var ražot sarežģītas struktūras, piemēram, miniatūras keramikas zobratus, ir nepieciešams pievienot lielu daudzumu saistvielas.
Liešana: izmanto īpaši{0}}plānu keramikas substrātu ražošanai (biezums<0.1mm).
2. Saķepināšanas procesi
Atmosfēras spiediena saķepināšana: augsta ekonomiskā efektivitāte, bet mazāks blīvums.
Karstā izostatiskā presēšana (HIP): uzlabo materiāla blīvumu augsta-spiediena argona vidē, panākot īpašības, kas ir tuvas teorētiskajām vērtībām.
3. Precīzās apstrādes tehnoloģija
Dimanta slīpēšana: izmanto dimanta riteņus plakanu vai izliektu virsmu apstrādei, panākot precizitāti līdz ±1 μm.
Lāzera apstrāde: ar femtosekundes lāzeriem var panākt mikronu{0}}līmeņa urbšanu, ko izmanto caurumu-izgatavošanai keramikas shēmas platēs.
Ultraskaņas apstrāde: izmanto augstas{0}frekvences vibrāciju, lai salauztu materiālus, kas ir piemēroti trauslas keramikas, piemēram, cirkonija, apstrādei.
4. Virsmas apstrāde
Ķīmiskā mehāniskā pulēšana (CMP): izmanto pusvadītāju keramikas substrāta virsmu nanomērogā planarizācijai.
Pārklājuma tehnoloģija: TiN pārklājumu uzklāšana uz instrumentu virsmām, lai uzlabotu nodilumizturību.
